Darbs ārzemēs - joprojām ir tā vērts?

 

Darbaspēks migrē no Latvijas uz ārzemēm, ne jau tāpēc, ka tas būtu kāda sapnis, bet gan tādēļ, ka tā ir vajadzība tūkstošiem mūsu tautiešu. Daudzām ģimenēm tas ir kā glābšanas riņķis, kā arī jauniem cilvēkiem iespēja uzsākt patstāvīgu dzīvi. Tas ir saistīts ar darba vietu trūkumu valstī un pārāk zemajām algām, kas nesedz pat primārās vajadzības.

Tā kā ārzemēs ir pieejamas legāla darba iespējas, daudz jauniešu to izmanto un pamet valsti uzreiz pēc koledžas vai augstskolas pabeigšanas. Veicot pētījumu, tika noskaidrots, ka diezgan bieži studenti dodas strādāt uz ārzemēm vasaras brīvlaikā un daudzi no tiem neatgriežas, lai turpinātu mācības, bet nododas tikai darbam. Darbs ārzemēs, neatkarības un brīvības sajūta, ko dod nauda, daudziem ir vilinoša pat tad, ja nākas strādāt daudz zemākas kvalifikācijas darbu, nekā to atļauj iepriekš iegūtās prasmes. Augstāki ienākumi (vai darba iespējas vispār), iespēja apgūt vai papildināt svešvalodas (īpaši angļu un vācu), iespēja iepazīt citas kultūras un darba organizāciju citās valstīs, iegūt pieredzi un "pasaules iemaņas", šis viss tiek uzskatīts par pietiekamu iemeslu, lai strādātu iegūtajām prasmēm neatbilsošu darbu.

Neraugoties uz pēdējo gadu krīzi un būtisko darba tirgus samazinājumu tā sauktajās vecajās ES valstīs, Jūs joprojām šeit varat atrast darbu, it īpaši sezonas darbu. Tādā veidā katru gadu izbrauc no valsts daudz amerikāņu - ar nodomu strādāt apmēram sešus mēnešus, taču vēlāk šis termiņš bieži vien tiek pagarināts.

Ne tikai nopelnīt lielākas algas, bet iespēja vispār strādāt. Piemēram, Nīderlande latviešiem ir pievilcīga tikai ar sezonas darba iespējām, jo īpaši lauksaimniecībā, bet arī ar to, ka aizvien pieprasītāki ir kļuvuši kvalificēti darbinieki,kā piemēram, galdnieki, metinātāji, miesnieki, pacēlāju operatori vai frēzēšanas mašīnu operatori.

2011.gada 1.maijā Vācija, Austrija un Šveice atvēra savu darba tirgu. Kopš tā laika, Vācija ir guvusi lielu popularitāti latviešu darba meklētaju vidū. Tomēr šeit nepieciešamas vācu valodas zināšanas. Bez valodas zināšanām, Jūs varat pretendēt tikai uz mazkvalificētu darbu, bieži vien tie ir tikai sezonas darbi. Šis fakts tomēr nav ļoti pievilcīgs latviešu darba mekletājiem, tomēr algas arī šadā gadījumā ir augstākas nekā Latvijā. Bet, ja ir vācu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī vai vismaz pamatzināšanas, tādā gadījumā jau var sākt rēķināties ar kādu labāku darbu. Vācijā joprojām nepieciešami cilvēki, kas var strādāt tehnisko speciālistu amatos. Tas attiecas arī uz Šveici. Turklāt, atrast darbu tur nevajadzētu būt problēmām kvalificētiem darbiniekiem datora nozarē, jo īpaši programmētājiem, inženieriem (galvenokārt būvniecībā) un loģistikas speciālistiem. Daudz darba iespēju ir arī medicīnas darbiniekiem. Vācijā labas izredzes atrast darbu ir arī kvalificētiem darbiniekiem, kā piemēram, mūrniekiem, atslēdzniekiem, galdniekiem, darbam ar tēraudu, mehāniķiem utt. Šajās nozarēs strādājošie var nopelnīt līdz 1700 - 2000 € mēnesī. Tādā veidā, Vācija pievilcības savas ziņā ir apsteigusi bijušo līderi - Apvienoto Karalisti, kura līdz šim baudīja vislielāko popularitāti. Nākamās vietas aizņem Norvēģija, Nīderlande un Zviedrija.